Cilvēces vēstures gaitā tādu slimību kā mēris, holera, bakas epidēmijas bija slepkavas Nr 1. Ne vairāk kā pirms 400 gadiem 1/3 Eiropas iedzīvotāju krita par upuri šīm epidēmijām. To iemesls bija visiem zināms – debesu sods par cilvēku grēkiem.
Pirms 100 gadiem viss izmainījās. Franču ķīmiķis Luī Pastērs pierādīja, ka infekciju iemesls ir nevis debesu sods, bet baktērijas un mikroorganismi. Pateicoties Pastēra atklājumam, tika izgudrotas vakcīnas un antibiotikas. Vai šis svarīgais atklājums tika uzņemts ar labvēlību? Protams, nē. Kolēģi no Medicīniskās akadēmijas pakļāva Pastēru dažādiem uz brukumiem tāpēc, ka viņš bija tikai ķīmiķis, nevis ārsts. Kad pirmo reizi pret nāvi nesošajām bakām tika pielietota govju baku vakcīna, tādu ārstēšanu atklāti izsmēja. 19. gs. karikatūrās bija attēlotas govis, kuras izaug no to cilvēku, ķermeņiem kuriem ir veikta glābjošā govju baku vakcīna. Filosofs Artūrs Šopenhauers ir teicis: " Jaunas idejas un jaunas patiesības iziet trīs etapus. Sākumā – apsmiešana. Pēc tam – barga kritika, bet visbeidzot – to acīmredzamības atzīšana."