20.gadsimta pirmās puses visvarenākā korporatīvā impērija Vācijā ir Interessengemeinschaft Farben – saīsināti IG – Farben. Interessengemeinschaft nozīmē analoģisku interešu kompāniju asociāciju, tas ir – BASF, Bayer, Hoechst un daudzas citas Vācijas farmaceitiskās kompānijas. IG – Farben kļuva par vienīgo lielāko Ādolfa Hitlera pirmsvēlēšanu kampaņas sponsoru. Gadu iepriekš, pirms 1933.gadā Hitlers sagrāba varu, IG – Farben piešķīra Hitleram un viņa nacistiskajai partijai 400 000 marku. Protams, līdz ar Hitlera nākšanu pie varas, IG – Farben ieguva visvairāk Otrā pasaules kara un Eiropas izlaupīšanas rezultātā iegūto labumu. IG – Farben fabrikās tika ražoti 100% visu sprāgstvielu un sintētiskā benzīna. Kad Vērmahts iekaroja kārtējo valsti, tam sekoja BASF, Bayer, Hoechst vadības pārstāvji, sistemātiski sagrābjot visu veidu rūpniecības nozares šajās zemēs. Pateicoties šādai ciešai sadarbībai ar Vērmahtu, IG – Farben piedalījās Austrijas, Čehoslovākijas, Polijas, Norvēģijas, Beļģijas, Holandes, Francijas u.c. valstu izlaupīšanā. 1946. gadā ASV valdības izmeklēšana parādīja, ka, ja nebūtu IG – Farben karteļa, nebūtu iespējams arī Otrais pasaules karš. Jāsaprot, ka ne jau psihopāta Ādolfa Hitlera vainas vai vācu tautas rakstura dēļ sākās šis karš. Par atslēgas momentu kļuva BASF, Bayer, Hoechst u.c. kompāniju alkatība.

Tie, kas ir redzējuši Stīvena Spīlbera filmu "Šindlera saraksts", nekad neaizmirsīs Aušvices koncentrācijas nometnes ainas. Aušvice bija lielākā cilvēku nonāvēšanas fabrika, bet patiesībā koncentrācijas nometne bija tikai papildinājums. Galvenais pamatprojekts bija IG–Auschwitz, 100% IG-Farben
meitas uzņēmums, kurš bija lielākais pasaulē sintētiskā benzīna un gumijas ražotājs un kura mērķis bija sagrābt Eiropu. 1941. gada 1. martā SS reihsfīrers Heinrihs Himlers apmeklēja šo celtniecības objektu. 1941. gada 14. aprīlī Ludvigshāfenē notikušajā sanāksmē IG-Farben direktoru padomes loceklis, atbildīgais par Aušvices projektu Otto Ambross paziņoja: "Mūsu jaunā draudzība ar SS ir svētība. Mēs esam veikuši visus pasākumus, lai to rezultātā Aušvices koncentrācijas nometne atnestu mūsu kompānijai lielus ienākumus." IG-Farben karteļa farmaceitiskās nodaļas izmantoja koncentrācijas nometnes upurus saviem mērķiem – tūkstoši no tiem nomira nepazīstamu vakcīnu izmēģinājumu u.c. eksperimentu rezultātā.

 IG–Auschwitz gūstekņiem nebija pensiju plāna. Tos, kas bija vārgi vai slimi, savāca pie IG-Farben fabrikas vārtiem un aizsūtīja uz gāzes kamerām. Gāzi "Ciklons-B", kura tika izmantota miljonu cilvēku nosmacēšanai, piegādāja fabrikas.

Nirnbergas kara noziedznieku tribunālā par vainīgiem masu slepkavībās, verdzības ieviešanā u.c. pret cilvēci vērstos noziegumos tika atzīti 24 IG-Farben direktoru padomes locekļi u.c. amatpersonas. Neizprotamu iemeslu dēļ 1951. gadā viņi visi tika atbrīvoti un turpināja strādāt Vācijas korporācijās. Izpildot lēmumu, kas tika pieņemts Nirnbergas procesā, IG-Farben tika sadalīts BASF, , Hoechst. Šobrīd katra no trim meitas kompānijām 20 reizes pārsniedz mātes kompānijas ražošanas apjomu 1944. gadā. Bez tam direktoru padomes locekļu posteņus, kas ir augstākie amati šajās kompānijās, trīs desmitgažu laikā pēc Otrā pasaules kara beigām ieņēma bijušie nacistiskās partijas biedri.

•  Karls Vursters – BASF kompānijas direktoru padomes priekšsēdētājs līdz 1974. gadam, atradās gāzes "Ciklons-B" ražotāju padomē kara laikā.
•  Karls Vinnakers – Hoechst kompānijas direktoru padomes priekšsēdētājs 70. gadu beigās, bija SA dalībnieks un direktoru padomes loceklis IG-Farben.
•  Kurts Hansens – Bayer kompānijas direktoru padomes priekšsēdētājs 70.gadu beigās, piedalījās Eiropas sagrābšanas organizēšanā, strādāja "dabas resursu sagrābšanas" nodaļā.

Šādu cilvēku vadībā IG-Farben meitas uzņēmumi turpināja atbalstīt politiķus, kuri pārstāvēja to intereses. 50. – 60. gados viņi finansēja kāda jauna cilvēka no Ludvigšāfenas pilsētas nomales – Helmuta Kola – politisko karjeru. No 1957. – 1967.gadam Helmuts Kols bija Verdan Chemicshen Industrie apmaksāts lobists vācu centrālajā farmaceitiskajā un ķīmiskajā kartelī.

Tādā veidā vācu farmaceitiskā un ķīmiskā rūpniecība radīja savu personīgo politisko pārstāvi, kurš atstāja vācu tautai iespēju tikai piekrist. Rezultāts mums ir zināms – Helmuts Kols bija Vācijas kanclers 16 gadus, bet farmaceitiskā un ķīmiskā rūpniecība kļuva par vadošo pasaules eksportētāju ar meitas uzņēmumiem 150 pasaules valstīs, vairāk, nekā jebkad piederēja IG-Farben.

 

Vācija ir vienīgā valsts pasaulē, kur bijušais farmaceitiskā un ķīmiskā karteļa apmaksātais lobijs kļuvis par valdības galvu. Tādējādi vācu farmaceitisko un ķīmisko kompāniju globālo paplašināšanās plānu atbalstīšanai politiskā līmenī ir jau simtgadīga vēsture. Tādu pašu pamatu mēs redzam Bonnas atbalstā "Codex Alimentaris" komisijai.

Galvenais apsūdzētājs no ASV puses Nirnbergas procesā paredzēja šādu notikumu gaitu, kad teica: " Šie noziedznieki no IG – Farben ir galvenie kara noziedznieki, nevis nacistiskie fanātiķi. Ja viņu noziegumi netiks celti gaismā, bet viņi paši netiks sodīti, tad viņi radīs nākotnes pasaulei lielākus draudus nekā Hitlers, ja viņš būtu palicis dzīvs."

Divreiz 20. gs. laikā smagas bēdas visai pasaulei nāca tieši no Vācijas. Ja, saņemot Vācijas valdības atbalstu, farmaceitiskais kartelis uzvarēs, tad uzveikt sirds slimības nebūs iespējams un vairāk nekā 500 miljonu cilvēku nepamatoti ies bojā no infarkta.