Ateroskleroze 30 gadu vecumā.
Līdztekus tauku daļiņām, aterosklerotiskās plātnītes satur kalcija molekulas. Šīs kalcija molekulas ir tik raksturīgas, ka tās devušas nosaukumu pašai saslimšanai: atero " skleroze". Šīs molekulas tieši tāpat ir svarīgi atdalīt dabīgā ceļā, atbilstoši klīnisko izmeklējumu rādītājiem. Pats svarīgākais vitamīns, kurš optimizē kalcija metabolismu, ir tieši C vitamīns. Tāpēc pārliecinieties, ka jūsu ikdienišķajā racionā ir pietiekams C vitamīna daudzums.
Tuvojoties 30 gadu vecumam, katram otrajam cilvēkam ir agrīna koronārās artēriju aterosklerozes stadija. Šī slimība nemanāmi attīstās daudzu gadu laikā, neliekot par sevi manīt, bet, ja nekas netiek uzsākts, tad šis process agri vai vēlu novedīs pie infarkta. Mūsu mērķis bija – izstrādāt dabisko ārstēšanu, kas atļautu apturēt šo bīstamo procesu jau agrīnā stadijā. Mums ir zināms, ka, ja gūsim panākumus aterosklerozes attīstības apturēšanā, tad galu galā spēsim novērst infarktus un pilnīga sirds slimību izskaušana kļūs par realitāti. Mūsu izstrādātā programma par dabisku veselības uzturēšanu ietver sevī vitamīnu, aminoskābju, minerālvielu un mikroelementu lietošanu un šī programma kļuvusi par vadošo vispasaules programmu sirds veselības uzturēšanā. Mēs veicām klīnisko pētījumu, kura laikā vitmīnterapiju saņēma 55 pacienti ar dažādām koronāro sirds- asinsvadu saslimšanas stadijām. Lai izmērītu nogulsnējumu pakāpi uz koronāro asinsvadu sieniņām, mēs izmantojām pašu mūsdienīgāko diagnostikas tehnoloģiju – superātru kompjūtertomogrāfiju, tā saucamo sirds mammogrammu.
Dators automātiski nosaka nosēdumu apmērus, reizinot nosēdumu laukumu ar to blīvumu. Pamatojoties uz šiem rādītājiem, tika iegūts koronārās sklerozes koeficents. Jo augstāks šis koeficents, jo smagāka koronāro artēriju saslimšana. Ņemot vērā šīs informācijas nozīmīgumu, esmu šos pētījumus aprakstījis grāmatā "Kāpēc dzīvniekiem nemēdz būt infarkti". Vissvarīgākie pētījuma rezultāti ir sekojoši: mēs noteicām, cik ātri parādās aterosklerotiskās plātnītes (nosēdumi) pacientiem, kuri nelieto vitamīnus. Katru gadu tie palielinās vidēji par 44%. Tātad, ja netiek veikta vitaminozā ārstēšana, nosēdumi aug paātrinātā tempā, katru gadu palielinoties par pusi no sava iepriekšējā izmēra. Ja netiek ārstēta, koronārā ateroskleroze noved pie infarkta nevis pakāpeniski, bet ātrā tempā. Pateicoties pētījumam, pirmo reizi tika noteikts faktiskais koronārās aterosklerozes attīstības ātrums.